Ēkas projekta autors ir arhitekts Gustavs Vinklers. Tā būvēta 1875. gadā Stāmerienas muižas baronam Edvīnam fon Volfam kā ziemas rezidence. 1884. gadā barona mantinieki māju pārdeva Šveices konsulam, rūpniekam un tirgotājam Konstantīnam Šturcam. Viņš piepirka zemes gabalus un paplašināja dārzu.Pēc Šturca nāves 1925. gadā mantinieki māju pārdeva Latvijas Tirgotāju savienībai.
1926. gadā arhitekts Eižens Laube izstrādāja nama pārbūves projektu. Pagalmā tika piebūvēta vienstāvu mūra ēka renesanses stilā „Baltā zāle”, bet savrupmājā iekārtoja ēdamzāli, bibliotēku un daudz citu telpu ar bagātīgu interjeru, ar vitrāžām un skulptūrām. Namu veidoja pēc Krievijas populāro Tirgotāju klubu paraugiem.
Šajā ēkā norisinājās tirgotāju konferences un kongresi, tika dibināti vairāki nozīmīgi Latvijas uzņēmumi. Latvijas Tirgotāju savienībā darbojās sabiedrībā labi zināmi cilvēki - Vilis Ķuze, Eduards Kurauss, Pēteris Dannenbergs, Ludvigs Neiburgs, Jānis Brigaders u.c. 1936. gadā ar iekšlietu ministra lēmumu tika uzdots Latvijas Tirgotāju savienību likvidēt, un 1937. gadā tā beidza savu darbību.
No 1937. gada nama īpašniece ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas dibināta 1934. gada 21. decembrī, lai pārstāvētu un veicinātu tirdzniecību un rūpniecību Latvijā. 1940. gada augustā šajā ēkā izvietoja LPSR Komunistiskās partijas Centrālo komiteju. Vēlāk ilgus gadus namā darbojās Rīgas Tehniskais nams.