Pārlekt uz galveno saturu

LTRK: “Karodziņu” likumprojekts ir ar nozari neapspriests, miljonos mērāmu slogu uzliekošs regulējums

kar

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka šodien, 1. februārī, 1. lasījumā Saeimas atbalstītais Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kas paredz veikalu cenu zīmēs vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā ir ar nozari neapspriests, miljonos mērāmu slogu uzliekošs regulējums

Likumprojekts šā brīža redakcijā ir brāķis, kurš ir “spožs” piemērs likumdošanas kvalitātei – ar nozari neapspriests, miljonos mērāmu slogu uzliekošs regulējums, kuram autori ne tikai nav centušies noskaidrot finansiālo ietekmi un samērību, bet tā vietā “slaidi” konstatējuši, ka tam nav ietekmes uz tautsaimniecību.

Ja patiešām deputātiem ir vēlme mazināt vai izbeigt Krievijas pārtikas produktu tirgošanu Latvijā, jāaizliedz to importēšana, nevis jāuzliek miljonos mērāms administratīvais un finanšu slogs tirdzniecības nozares uzņēmumiem.

Likumprojekts nevis mazinās, bet tieši otrādi palielinās to tirdzniecības apjomu, kaut vai ar to, ka plauktos redzēsim Krievijas izcelsmes produktus, pie kuriem nu būs obligāti jāliek Latvijas karogs, ja būs kāds ražošanas process veikts Latvijā. Šobrīd tā būtu uzskatāma par patērētāja maldināšanu.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Ar šādu likumdošanas kvalitāti nevajadzētu brīnīties, ka mūsu ekonomikas temps un apjoms konsekventi atpaliek, piemēram, no Lietuvas, kā rezultātā pēc SSE Riga mācībspēka Mortena Hansena aprēķiniem Latvijas nodokļu ieņēmumi šobrīd ir par apmēram 3 miljardiem EUR mazāki, nekā varēja būt, ja Latvija būtu augusi līdzvērtīgi Lietuvai.”

LTRK jau iepriekš norādījusi par likumprojekta ietekmi uz tautsaimniecību, kas palielinās administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem, un ticami arī preču cenu pieaugumu patērētājiem šādu iemeslu dēļ:

  1. lai nodrošinātu, ka tirdzniecības vietās ir pietiekamas kvalitātes un jaudas krāsu drukas ierīces, ir nepieciešami būtiski ieguldījumi iekārtu iegādei, kā arī šādu iekārtu ikdienas apkope, un izejmateriāli ir dārgāki salīdzinājumā ar melnbaltas drukas ierīcēm;
  2. mazās tirdzniecības vietās cenu zīmes tiek sagatavotas ar roku, rakstiski norādot normatīvajos aktos paredzēto informāciju, kas nozīmē, ka arī šādām tirdzniecības vietām būs nepieciešami būtiski ieguldījumi iekārtu un citu materiālu iegādei;
  3. ir arī tādi tirdzniecības nozares uzņēmēji, kas ir ieviesuši elektroniskās cenu zīmes vai ir ieviešanas procesā. Šādas cenu zīmes ir tehniski limitētas, jo tajās lielākoties ir iespējams izmantot tikai 2 vai 3 krāsas. Tas nozīmē, ka izveidot tajās karogus dažādās krāsu kombinācijās ir tehniski neiespējami. Šādi uzņēmēji ir investējuši ļoti ievērojamu līdzekļu apmēru, lai nodrošinātu elektroniskās cenu zīmes, taču likumprojektā noteiktā pienākuma ieviešana nozīmētu vēl nesamērīgas papildus investīcijas, kas nav samērīgas pret likumprojekta mērķi.