Pārlekt uz galveno saturu

PAVEIKTAIS

Interešu pārstāvniecība 2018.-2020.gads

TOP 5

1. LTRK spiediena rezultātā 2020.gada martā Saeima lēma, ka Covid-19 atbalsta instrumenti būs pieejami visiem uzņēmumiem un visām nozarēm, kas būtībā palīdzēja Latvijas ekonomikai veiksmīgāk izķepuroties pavasarī un vasarā no gaidāmās krīzes

2. No 2021.gada par 1% samazināta VSAOI likme, kas mazina kopējo nodokļu slogu uzņēmumiem un pietuvina Latvijas nodokļu konkurētspēju citām Baltijas valstīm. Šis ir pirmais panāktais pozitīvais solis no plašāka LTRK sagatavotā piedāvājuma Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspējas celšanai, pie kura darbs jāturpina 2021. un turpmākajos gados.

3. Kopš 2018. gada uzņēmumiem noteikta 0% uzņēmuma ienākuma nodokļa likme reinvestētajai peļņai. LTRK bija organizācija, kas iniciēja diskusiju par šāda nodokļu mehānisma ieviešanu un plaši argumentēja par tā pozitīvo ietekmi uz investīciju vidi un uzņēmumu finanšu veselību un kredītresursu pieejamību

4. 2019. gadā Saeima pieņēma grozījumus Konkurences likumā par valsts un pašvaldību pienākumu nodrošināt godīgu konkurenci un iesaistes uzņēmējdarbībā mazināšanu, kas ilgstoši bijis LTRK redzeslokā un virzīts diskusijām ar politikas veidotājiem. 2020. gadā LTRK Konkurences padomei un publsikā sektora pārstāvjiem sniedza  atzinumus par 37 publiskā sektora kapitālsabiedrībām un līdzdalības tajos saglabāšanu un nepieciešamību pārskatīt sniegtos pakalpojumus nodrošinot konkurences neitralitāti. 2020.gada rudenī notika publiska diskusija ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Juri Gaiķi par publiskā sektora dalību uzņēmējdarbībā un 2020.gada nogalē LTRK izveidojusi Konkurences neitralitātes komiteju, kurā specifiski ar biedriem diskutēt par problēmjautājumiem un nepieciešamajiem risinājumiem

5. Pēdējos gados LTRK ir palielinājusi jēgpilnu integrāciju Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos – kopš 2020. gada LTRK Prezidents A.Rostovskis vada EUROCHAMBRES Prasmju un uzņēmējdarbības komiteju, Valdes locekle K.Zariņa ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekle

2020.GADS

  • 2020.gada pavasarī LTRK bija tieši iesaistīta visu atbalsta instrumentu izstrādē, kas tika veidoti, lai sniegtu atbalstu uzņēmumime, kas cietuši no Covid-19 negatīvās ietekmes – dīkstāves atbalsts, eksportējošo uzņēmumu atbalsta instruments, ALTUM finanšu instrumenti apgrozāmo līdzekļu un kredītu garantiju nodrošināšanai
  • LTRK kopīgi ar citiem partneriem panāca, ka darba nespējas lapas tiek apmaksātas no valsts budžeta no pirmās līdz trešajai slimības dienai, ja darbiniekam ir respirātorās sistēmas slimības simptomi un darbinieks nosūtīts veikt Covid-19 testu. Šādā veidā tiek mazināta Covid-19 izplatība uzņēmumos un kopumā mazināta vīrusa izplatība, kā arī ietaupīti uzņēmumu līdzekļi, kas var tikt novirzīti citu operatīvo izmaksu segšanai krīzes laikā
  • 2020.gada nogalē un 2021. gada janvārī LTRK sadarbībā ar tirdzniecības nozares komersantiem izstrādājusi drošas tirdzniecības prasības, lai varētu atjaunot drošu tirdzniecību, kas stingri regulēta un kontrolēta nodrošina iedzīvotāju brīvu piekļuvi precēm un ļauj komersantiem turpināt ekonomisko darbību
  • 2020.gadā LTRK sniedza priekšlikumu un sadarbībā ar partneriem un ekonomikas ministriju izstrādāja augsta līmeņa apmācību programmu starptautiskās konkurētspējas celšanai perspektīviem un eksportējošiem Latvijas uzņēmumiem
  • No 2021.gada uzņēmumi varēs kompensēt savu darbinieku izmaksas, kas saistītas ar attālināto darbu neapliekot tos ar algas nodokļiem. LTRK šo priekšlikumu sākotnēji izteica 2020.gada pavasarī, lai veicinātu attālinātā darba īstenošanu un mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību
  • 2020.gadā LTRK līdzdarbojās automazgātavu izbūves noteikumu precizēšanā, novēršot jau uzsāktu investīciju projektu nepamatotu pārtraukšanu, tādējādi aizsargājot tiesiski veiktas investīcijas
  • Ievērojot LTKR paustos nostāju par DRN palielinājumu, ar 2021.gadu netika ieviesta virkne sākotnēji iecerēto DRN likmju palielinājumu, tādējādi neapgrūtinot uzņēmējus ar papildus finanšu slogu Covid-19 krīzes laikā, kā arī nodrošinot būvmateriālu izstrādei nepieciešamo dabas resursu noieta nesamazināšanos vietējā tirgū
  • LTRK panāca, ka 2020.gada vasarā varēja notikt skolēnu nodarbinātības pasākumi, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības noteikumus, lai arī sākotnēji šādu nodarbinātības pasākumu 2020.gadā nebija plānots organizēt s
  • Kopš 2020.gada pavasara LTRK divas reizes gadā publicē LTRK Ekonomikas indeksu, kas mēra uzņēmumu pārliecības līmeni par ekonomisko situāciju valstī dažādos aspektos
  • 2020.gada augustā LTRK organizēja debates ar Rīgas domes mēra amata kandidātiem un vienojās par kopīgi veicamajiem darbiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai galvaspilsētā. 2020.gada rudenī LTRK jau uzsākusi ciešu sadarbību ar Rīgas mēru un vice-mēriem, lai ieviestu fiksētās aktivitātes un panāktu nepieciešamos uzlabojumus
  • 2019. gadā Saeima pieņēma grozījumus Konkurences likumā par valsts un pašvaldību pienākumu nodrošināt godīgu konkurenci un iesaistes uzņēmējdarbībā mazināšanu, kas ilgstoši bijis LTRK redzeslokā un virzīts diskusijām ar politikas veidotājiem. 2020. gadā LTRK Konkurences padomei un publsikā sektora pārstāvjiem sniedza  atzinumus par 37 publiskā sektora kapitālsabiedrībām un līdzdalības tajos saglabāšanu un nepieciešamību pārskatīt sniegtos pakalpojumus nodrošinot konkurences neitralitāti. 2020.gada rudenī notika publiska diskusija ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Juri Gaiķi par publiskā sektora dalību uzņēmējdarbībā un 2020.gada nogalē LTRK izveidojusi Konkurences neitralitātes komiteju, kurā specifiski ar biedriem diskutēt par problēmjautājumiem un nepieciešamajiem risinājumiem
  • LTRK sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu organizē ikgadējo Ēnu ekonomikas konferenci un aktīvi līdzdarbojas Ēnu ekonomikas pasākumu plāna izstrādē un ieviešanā. 2020. gadā notika jau 10.Ēnu ekonomikas konference un tā plānota arī 2021.gadā.
  • LTRK savulaik iniciēja vienotā nodokļu maksāšanas konta izveidi, izmantojot FIFO metodi, kas sāk darboties no 2021. gada 1. janvāra, mazinot administratīvo slogu komersantiem. Vienotajā nodokļu kontā iemaksātā summa automātiski tiek sadalīta atbilstoši nodokļu veidiem pēc principa, ka pirmo sedz senāko saistību – nodokļa pamatsummu, pēc tam nokavējuma naudu, ja tāda ir aprēķināta, bet pēdējo – soda naudu, ja tāda tikusi piemērota.
  • LTRK panākusi caurspīdīguma principu ievērošanu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas operatora izvēlē, kā arī līdzdarbojusies citās ar atbildīgu atkritumu apriti saistītos jautājumos
  • LTRK ilgstoši atbalstījis mikrouzņēmumu nodokļa režīmu kā formātu, kurā uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību, vienlaikus piedāvājot un atbalstot regulējumā ietvert tādus risinājumus, kas novērš režīma izmantošanu darbaspēka nodokļu optimizācijai. 2020.gadā Saeimā apstiprinātie grozījumi MUN likumā netika atbalstīti no LTRK puses, paužot stingru nostāju, ka piedāvātās izmaiņas būtībā iznīcinās šo mazās uzņēmējdarbības mehānismu

2019.GADS

  • 2019.  un 2020. gadā budžeta izstrādes procesā un kopumā netiek piedāvātas iniciatīvas, kas paredz nodokļu celšanu, nodrošinot uzņēmējdarbībai nepieciešamo stabilitāti
  • 2019. gadā panācām Energoefektivitātes nodevas risinājumu komersantiem, kas bija veikuši energoauditu, pēc termiņa, no viņiem neatkarīgu apstākļu rezultātā, atceļot/ pārnesot energoefektivitātes nodevas maksājumu. 2020.gadā LTRK parasktīja sadarbības memorandu ar ekonomikas ministriju, lai veicinātu energoefektīvitātes principu ieviešanu un paplašināšanu tautsaimniecībā
  • 2019.gadā LTRK aktīvi līdzdarbojās diskusijās un priekšlikumu izstrādē, lai Latvija netiktu iekļauta Moneywall “pelēkajā sarakstā” un vienlaikus radītie kontroles un uzraudzības mehānismi un saistītās aktivitātes minimāli palielinātu administratīvo un finanšu slogu uzņēmumiem
  • LTRK piedalījusies atbildīgo ministriju darbā, skaidrojot nepieciešamību speciālas komercstrīdu tiesas izveidei, tādējādi nodrošinot ātru un komptentu komercstrīdu izskatīšanu. Ievērojot LTRK identificētos problēmjautājumus, izstrādāts Ekonomisko lietu tiesas komercstrīdu skatīšanas modelis, ko atzinīgi novērtējušas arī starptautiskās organizācijas
  • Darba vidē balstītu mācību principa ieviešanas veicinašana, lai nodrošinātu darba tirgus pieprasījumam atbilstoša darbaspēka sagatavošanu. Tieša iesaiste profesijas standartu aktualizēšanā un izstrādē. Konventu izveide profesionālās izglītības iestādēs, lai stiprinātu saiti starp darba tirgu un mācību iestādi reģionā
  • 2019. gadā radīts jauns diskusiju formāts ar valdību – Krišjāņa Valdemāra forums, kurā nepastarpināti ar nozaru ministriem un valsts augstāko administrāciju diskutēt par valsts attīstības tendencēm

2018.GADS

  • 2018.gadā tika izveidota LTRK Pārtikas komiteja, tādējādi pilnveidojot Latvijas pārtikas nozares spēlētāju iespējas sekmēt pārtikas nozares politikas attīstību. LTRK Pārtikas komiteja veiksmīgi līdzdarbojusies nozares normatīvo aktu izstrādē, vienojusies uzturēt sadarbību ar Eiropas lielāko pārtikas nozares asociāciju Food Drink Europe (FDE) un sekmējusi pārtikas nozares pašregulācijas mehānismu ieviešanu pārtikas satura uzlabošanai
  • LTRK 2018.- 2021.gadā iesaistījās tiesiskā regulējuma izstrādē par KYC Utility jeb klientu padziļinātas izpētes rīku, lai nodrošinātu uzņēmēju iespējas ērti veikt sadarbības partneru pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību naudas atmazgāšanas novēršanas standartiem
  • Reversais PVN elektronikai, būvniecības pakalpojumiem, to īslaicīgi no 2018.gada līdz 2020.gadam paplašinot uz sadzīves elektroniku, būvmateriāliem, mazināja ēnu ekonomikas īpatsvaru saistītajās nozarēs. Turpinoties diskusijām par PVN izkrāpšanas mazināšanu, 2020.gadā secināts, ka dalītā PVN modeļa pārņemšana Latvijā šobrīd nav lietderīga, ietaupot uzņēmēju resursus saistībā ar PVN sistēmas izmaiņām
  • 2018.gadā uzlabota Padziļinātās sadarbības programma, paplašinot gan programmas dalībnieku skaitu, gan iegūstamos labumus programmas dalībniekiem
  • Jaunais publiskā iepirkuma likums – iepirkuma plāna sagatavošana un publicēšana gadam, straujāka elektroniskās iepirkumu sistēmas ieviešana
  • Ievērojot tostarp LTRK paustās bažas, 2018. gada novembrī valsts prezidents Raimonds Vējonis neizsludināja grozījumus “Darba likumā”, kas paredzētu – gadījumos, kad nozares ģenerālvienošanās paredz minimālo algu, kas ir būtiski lielāka par valstī noteikto, uzņēmēji par virsstundu darbu varēs maksāt mazāk.