Pārlekt uz galveno saturu

LTRK: ir apsveicams valdības lēmums tuvāko divu gadu laikā nodrošināt Baltijā zemāko darbaspēka nodokļu slogu

LTRK: ir apsveicams valdības lēmums tuvāko divu gadu laikā  nodrošināt Baltijā zemāko darbaspēka nodokļu slogu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopumā pozitīvi vērtē to, ka tiek sperti pirmie soļi darbaspēka nodokļu mazināšanā un ir pieņemts lēmums turpināt to mazināšanu arī nākamajos gados, tādejādi dodot signālu, ka  Latvija virzās konkurētspējas virzienā. Vienlaikus par vairākiem Ministru kabinetā pieņemtajiem konceptuālajiem lēmumiem diskusija būtu turpināma. Saistībā ar minimālo VSAOI ieviešanu nepieciešams, ka lēmumi tiktu balstīti datos katra nodokļa maksātāja līmenī, veicot to padziļinātu analīzi un atrisinot virkni būtisku tehnisku un  praktisku detaļu, lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu.

LTRK ieskatā pozitīvs signāls Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugumam, investīciju un nodarbinātības līmeņa palielināšanai ir piedāvājums sākot ar 2021. gada 1. janvāri samazināt VSAOI par 1%. Tāpat atzinīgi var novērtēt lēmumu līdz 2021.gada 1.jūlijam izstrādāt plānu turpmākajai darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai un konkurētspējas veicināšanai reģionā.  Svarīgi šajā plānā iekļaut ne tikai nodokļu likmju samazinājumu, bet papildus saistīto izmaksu samazināšanas plānu (darba nespējas lapas, virsstundas, saistītās darbaspēka izmaksas - izdevumu par mobilitāti, izglītību un ēdināšanu attiecināšana, jauno vecāku atgriešanās darbā veicināšana, utt.).

Tomēr LTRK vērš uzmanību, ka vienlaicīgs darbs pie izmaiņām nodokļu politikā ar darbu pie valsts budžeta izstrādes mazina stabilitāti un prognozējamību uzņēmējdarbības vidē. Īsajā diskusiju periodā nav pieticis laika detalizēti pārrunāt visus ar plānotajām nodokļu izmaiņām saistītos aspektus.

Lai arī virziens par nodarbināto sociālās aizsardzības celšanu ir atbalstāms, vēl aizvien  nav skaidrības kā minimālās VSAOI  tiks ieviestas praksē. Jāņem vērā, ka tās skar ļoti plašu sabiedrības loku – vairāk kā 270 000 strādājošo, tādēļ būtiski, ka to ieviešana ir pakāpeniska, motivējoša un vienkārši administrējama, balstīta uz datiem katra indivīda līmeni, kā arī mērķtiecīgi nodefinējot izņēmumus. Ieviešot minimālās VSAOI, būtiski nodrošināt savlaicīgu informēšanu, iespēju jau tagad katrai personai par sevi regulāri monitorēt veikto un plānoto iemaksu kopsummu, nodrošināt summēšanu par visām personas darba vietām, to pārrēķinu par atšķirīgiem ienākumu apmēriem atšķirīgos periodos, un ka katra persona pati ir atbildīga par pilnu minimālā VSAOI nomaksu. To nevar panākt ieviešot iemaksas uzreiz un pilnā apmērā – lai sasniegtu plānoto, tas jādara ļoti pakāpeniski, iesaistot un informējot sabiedrību.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Sarunās ar valdību mums ir izdevies pārliecināt, ka Latvijas nodokļu sistēma jāvirza konkurētspējas virzienā. Pirmais solis ir paveikts - darbaspēka nodokļa samazinājums par 1%, tagad jāturpina iesāktais pie turpmākas darbaspēka nodokļa mazināšanas. Ja valdība nodokļu politikas uzlabojumus veiks ar mērķi izveidot labvēlīgāko nodokļu sistēmu reģionā, tas būs pozitīvs signāls gan vietējiem uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem.”

LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa: “Ir sperts mazs pirmais solis darbaspēka nodokļu mazināšanas virzienā, bet vienlaikus būtisks ir šodien pieņemtais lēmums līdz nākamā gada jūlijam izstrādāt jau precīzu turpmāko plānu darbaspēka nodokļu mazināšanai un tas nozīmē, ka pie tā nekavējoties jāuzsāk darbs, uzņēmējiem dodot signālu – valdība ir apņēmusies virzīties konkurētspējas virzienā un tam sekos darbaspēka nodokļu mazināšana. Lai sasniegtu nospraustos mērķus - mums straujāk ir jāvirzās vienkāršas, saprotamas un konkurētspējīgas nodokļu sistēmas virzienā. Attiecībā uz minimālajām sociālajām iemaksām – praksē tās varēs ieviest vien tad, kad lēmumi būs balstīti uz datiem indivīda līmenī, būs nodrošināts pakāpeniskums un atrisināta virkne būtisku ar ieviešanu saistītu tehnisku jautājumu.”

Nodokļu blokā par  alternatīvo režīmu – mikrouzņēmuma nodokļa un autoratlīdzību reformēšanu - LTRK nav skaidrs, kādi ir plānotie ieguvumi no iepriekš pieteiktajām izmaiņām un kā plānots novērst riskus saistībā ar iespējamu ēnu ekonomikas palielināšanos. Pozitīvi vērtējam, ka panākta vienošanās aktīvi uzsākt darbu pie saimnieciskās darbības konta tiesiskā regulējuma izstrādes, lai veicinātu nodokļu nomaksas vienkāršību un caurspīdīgumu. Vienlaikus, darbam pie šī regulējuma izstrādes un ieviešanas būtu jānotiek straujāk kā finanšu ministrijas sākotnējā priekšlikumā.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) izmaiņām un Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa izmaiņām (UTVN) esošais piedāvājums neveicinās autoparka nomaiņu Latvijā, tāpēc LTRK ieskatā nevajag piemērot TEN transportlīdzekļiem, kuru CO2 izmešu daudzums nepārsniedz 131 g/km, tādējādi veicinot videi draudzigāku transportlīdzekļu izplatību, kā arī nepalielinot kopējo nodokļu slogu jaunu videi draudzīgu automašīnu izmantošanā uzņēmumiem, kas šobrīd maksā UVTN un TEN.

Akcīzes nodokļa politikā daudz vairāk uzmanības būtu jāpievērš starptautiskās konkurētspējas jautājumam. Šāda analīze ne tikai palīdzētu izstrādāt sabalansētu akcīzes politiku, bet arī palīdzētu izvairīties no riskiem, kas saistīti ar iecerētās pozitīvās ietekmes neizpildīšanos. LTRK ieskatā trūkst pamatojuma ļoti straujajam akcīzes nodokļa pieaugumam visiem Bezdūmu produktiem (karsējamā tabaka, e-cigarešu šķidrumi, nikotīna spilventiņi).

Kopumā LTRK ieskatā valdības iesāktā virzība konkurētspējas palielināšanai ir vērtējama pozitīvi, galvenais ir neapstāties un nekavējoši uzsākt darbu pie plāna izstrādes turpmākam darba spēka izmaksu samazinājumam. Vienlaikus par plānotajām izmaiņām nodokļos diskusijas vēl ir turpināmas – par DRN, transporta nodokļiem, akcīzes nodokļiem, minimālo VSAOI – saistīto likumprojektu izstrādes gaitā un diskusijās Ministru kabinetā.