Pārlekt uz galveno saturu

LTRK un LDDK: Latvijas uzņēmumi var negūt zaudējumu kompensāciju no investīcijām Norvēģijā

Norvēģija un Latvija

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas lielākās darba devēju organizācijas Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ieskatā Latvijas valdības un Norvēģijas valdības vienošanās par līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšana var radīt situāciju, ka Latvijas uzņēmumi strīdu rezultātā negūst zaudējumu kompensāciju no investīcijām Norvēģijā.

 

LTRK un LDDK vērš uzmanību, ka izstrādājot un virzot tālākai apstiprināšanai likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu" nav izvērtēti apsvērumi, kas Latvijas uzņēmējiem atņem iespējas kompensēt savus zaudējumus no investīcijām Norvēģijā un rada negatīvu ietekmi aizsāktās strīdus lietās, kurās prasību apjoms var sasniegt vairākus simtus miljonu euro. Tādēļ organizācijas valdības pārstāvjus aicina balsot pret vai atturēties, lemjot par šo likuma projektu, pirms atbildīgi nav izvērtēts jautājums, vai šī likuma pieņemšana neietekmēs aizsāktos investīciju strīdus ar Norvēģijas Karalisti iztiesāšanu un kompensācijas piedzīšanu Latvijas uzņēmējiem par labu.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis komentē: “Vai varam iedomāties Norvēģijas parlamentu, pie kura vēršas norvēģu uzņēmējs un lūdz nesasteigt lēmumu par līguma laušanu starp Norvēģiju un Latviju, jo šāda līguma laušana var negatīvi ietekmēt tiesas procesu un samazināt uzņēmēja iespēju panākt sekmīgu iznākumu tiesā, bet Norvēģijas parlaments atbild, ka tam nerūp viena norvēģu uzņēmēja intereses, svarīgāk ir iespējami ātrāk panākt vienošanos ar Latviju?”

LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka: “Uzskatu ka Latvijas valsts un tās iestāžu, tostarp ministriju, uzdevums ir rūpēties par katru Latvijas uzņēmumu, kurš devies iekarot jaunus, starptautiskus  tirgus. Tas nozīmē, ka uzņēmums riskē ar savu kapitālu. Strīdu vai nesaprašanās gadījumos ar citām valstīm, Latvijas valsts pienākums ir aizstāvēt mūsu valsts uzņēmumus ar tai pieejamiem resursiem, kā varam to vērot citu valstu gadījumos. Ja šī līguma laušana kaut vai par 0,5% pasliktina Latvijas tautsaimniecības nozares un uzņēmuma pozīcijas, un iespējas cīnīties par savu taisnību, tad šādā gadījumā līgums nav jālauž”.