Pārlekt uz galveno saturu

LTRK ZINĀŠANU EKONOMIKAS PADOMES DALĪBNIEKI TIEKAS AR IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRI ANDU ČAKŠU

LTRK ZINĀŠANU EKONOMIKAS PADOMES DALĪBNIEKI TIEKAS AR IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRI ANDU ČAKŠU

Lai pārrunātu augstākās un profesionālās izglītības politikas jautājumus, otrdien, 7. maijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) jaunievēlētās Zināšanu ekonomikas padomes dalībnieki tikās ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu.

Jaunievēlētās Zināšanu ekonomikas padomes (ZEP) dalībniekiem šī bija pirmā tikšanās ar ministri, tāpēc sarunas laikā ZEP uzklausīja ministres redzējumu par augstākās izglītības stratēģiju un pārrunāja vairākus svarīgus virzienus, kas ietekmē gan augstākās, gan profesionālās izglītības politikas attīstību Latvijā, zinātnisko un institucionālo akreditāciju, kā arī izglītības un darba tirgus attiecības.

f

 

“Ir nepieciešams veicināt izglītības programmu pieeju, kas balstās uz aktuālām un darba tirgū nepieciešamām prasmēm un zināšanām, nodrošinot labāku studentu sagatavotību darba tirgum”, uzrunājot klātesošos sacīja ministre. “Svarīgi risināt izaicinājumus saistībā ar pētniecības un zinātnes finansējumu un resursu pieejamību, lai veicinātu inovācijas un izcilību. Tāpat arī nepieciešamais absolventu monitorings, lai varētu novērtēt izglītības programmu efektivitāti un pielāgojamību darba tirgum”.

Sarunas laikā padomes dalībnieki uzsvēra nepieciešamību pēc vienotas un godīgas izglītības sistēmas. Tas ietver arī skaidru principu definēšanu attiecībā uz ārvalstu talantu piesaisti un stipendiju piešķiršanu. Diskusijā tika uzsvērts, ka akadēmiskās iestādes vērtēšana jābalsta uz to iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitāti un ilgtspēju, kā arī jāņem vērā absolventu nodarbinātība darba tirgū. Tāpat tika ieteikts reglamentētajās profesijās ieviest starptautiskos regulējumus un atzīt starptautisko akreditāciju.

Diskusijā par izmaiņām vai jaunu kvalifikāciju ieviešanu studiju programmās, Zināšanu ekonomikas padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe pauda: “Tam jābūt straujākam, jo pašreizējais ilgais laika periods, kas aizņem aptuveni trīs gadus, ir nepietiekams un neadekvāts mūsdienu strauji mainīgajām vajadzībām un dinamiskajām tehnoloģijām. Lai nodrošinātu izglītības sistēmas elastību un atbilstību darba tirgus prasībām, jaunās kvalifikācijas jāievieš daudz ātrāk, izmantojot efektīvākus un elastīgākus procesus, piemēram, saīsinot birokrātiskos procedūru termiņus un veicinot sadarbību starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem un valdības struktūrām, lai ātri identificētu un pielāgotu jaunās prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas mainīgajā darba tirgū. “

a

 

Attiecībā uz profesionālās izglītības politiku tika uzsvērta nepieciešamība popularizēt modulāro profesionālās izglītības apmācību sistēmu un veicināt reģionālo attīstību, piedāvājot piemērotus koeficientus pedagogiem un sadarbību ar reģionālajiem darba devējiem. Diskusijā tika minēta arī nepieciešamība veicināt attālinātās mācības un ļaut organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus un mācības citās ES valodās.

Gan ministre, gan Zināšanu ekonomikas padomes dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešams veicināt doktoru studentu piesaisti, arī no trešās pasaules valstīm, lai paplašinātu zinātnisko potenciālu un veicinātu inovācijas Latvijas ekonomikā. Šāda starptautiskā sadarbība un talantu piesaiste veicinātu zinātnisko un tehnoloģisko progresu, sekmējot ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju gan valsts, gan globālajā mērogā.