Paveiktie darbi interešu pārstāvībā no 2018. līdz 2022. gadam
TOP 5
1. Atbalsts energoresursu cenu krīzē. No 2021. gada izskaņas uzņēmējiem pieejams atbalsts energoresursu cenu sadārdzinājuma kontekstā ar kopējo summu virs 500 miljoniem euro. Līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā tiek kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa. Tāpat visiem juridiskajiem lietotājiem valsts kompensē elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro/MWh. Pateicoties LTRK tika pilnveidoti kritēriji un paplašināts atbalsta saņēmēju loks energoietilpīgajiem rūpniecības uzņēmumiem. Tāpat panākta ilgstoši apgrūtinošās OIK sistēmas pilnīga atcelšana.
2. Covid-19 atbalsta instrumenti un ierobežojumi. 2020. gada sākumā panācām, ka Covid-19 atbalsta instrumenti būs pieejami visiem uzņēmumiem un visām nozarēm, kā arī 2021. gadā panācām atbalsta programmu turpināšanos. 2022. gada sākumā, pateicoties LTRK aktīvai iesaistei, tika nolemts, ka tiek atcelta virkne nekonkurētspējīgu C19 ierobežojumu, kas bremzētu valsts ekonomisko attīstību.
3. Darbaspēka nodokļi un saistītās izmaksas. No 2021. gada par 1% samazināta VSAOI likme, kas mazina kopējo nodokļu slogu uzņēmumiem un pietuvina Latvijas nodokļu konkurētspēju citām Baltijas valstīm. Šis ir pirmais panāktais pozitīvais solis no plašāka LTRK sagatavotā piedāvājuma Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspējas celšanai, pie kura darbs jāturpina turpmākajos gados. Tāpat 13. Saeima lēma, ka no 2023. gada 1. janvāra vecāku pabalsta saņēmēji, kuri strādā un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, saņems vecāku pabalstu 50 procentu apmērā no aprēķinātā, tādā veidā vismaz daļēji ieviešot jau 2019. gadā no LTRK puses rosinātās izmaiņas.
4. Konkurences neitralitātes veicināšana. Līdz 2022. gada izskaņai LTRK sniegusi vairāk nekā 100 atzinumus par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ietekmi uz godīgu konkurenci tirgū, kā rezultātā izbeigta vairāku konkurenci kropļojošu kapitālsabiedrību vai atsevišķu to biznesa virzienu darbība. Pēc LTRK nodibinājuma “Krišjāņa Valdemāra fonds” pasūtījuma veikts pētījums “Administratīvi teritoriālā reforma kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus”, sekmējot publisku diskusiju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību.
5. Atbalsts Ukrainai. Panācām pēc iespējas vienkāršu un no administratīvā sloga brīvu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem gan uzņemot un izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus Latvijā, gan novēršot administratīvās neskaidrības ziedojumu kārtībā.
2022.GADS
- 14.Saeimas vēlēšanas. Organizējām diskusijas veselības, satiksmes, finanšu, ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības un izglītības un zinātnes ministru amata kandidātiem kompetenču padomēs un komitejās – kopumā 13 sēdēs, kā arī īstenojām priekšvēlēšanu debašu ciklu visos Latvijas reģionos. Sagatavojām rekomendācijas gan politisko spēku programmām pirms vēlēšanām, gan sniedzām rekomendācijas, komentārus un ierosinājumus topošās valdības deklarācijai.
- Zaļā kursa un ilgtspējas domnīca. Uzsākām īstenot zāļā kursa domnīcas pasākumu ciklu, pievēršoties gan konkrētiem zaļā kursa attīstības jautājumiem, gan vērtējot ārējo ģeopolitisko apstākļu ietekmi uz zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Uzsāktais darbs turpināsies 2023. un turpmākajos gados.
- Konkurence. Veicināta Konkurences padomes neatkarība, kā arī, pateicoties LTRK iesaistei, tika panāktas izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos un to aprēķināšanas kārtībā. Proti, tiek nošķirti sodi par nacionālajiem pārkāpumiem un starptautiskajiem pārkāpumiem, tādējādi aizsargājot vietējo uzņēmēju intereses. Tāpat paplašināts sākotnēji iecerētais konsultatīvajā formātā pārstāvēto organizāciju loks.
- Sankciju jautājumi. Lielu popularitāti ieguva LTRK organizētais trīs semināru cikls uzņēmējiem “Starptautiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Skaidrojums”, ko LTRK rīkoja kopā ar Finanšu nozares asociāciju un citiem partneriem. Seminārs skatīts ne tikai Latvijā, bet arī tuvējās reģiona valstīs.
- Trīs jūru iniciatīvas samits. Organizējām nozīmīgāko reģiona Tirdzniecības un rūpniecības kameru apaļā galda diskusiju “Reģionālās drošības nodrošināšana, izmantojot transporta, enerģētikas un infrastruktūras tīklus: kameru loma tajā’’. Kopā ar ārvalstu partneriem sagatavojām atbalsta pozīciju Ukrainai.
- ES fondu programmas. Turpinājām darbu pie dažādu ANM un ES daudzgadu budžeta programmu pilnveides, panākot pēc iespējas ātrāku un ērtāku finansējuma pieejamību Latvijas uzņēmumiem.
- Starptautiskā sadarbība un Baltijas loma tajā. Turpinājām attīstīt LTRK starptautiskās sadarbības kanālus, veicinot Baltijas tirdzniecības un rūpniecības kameru sadarbību, kā arī Eurochambres aktivitātes. Organizējām starptautisko sadarbības partneru IFC/MIGA vizīti Latvijā.
- Ēnu ekonomikas mazināšana. Organizējām ikgadējo ēnu ekonomikas konferenci, panācām uz rezultātu orientētu ēnu ekonomikas ierobežošanas politikas plānošanas procesu, kā arī aktīvi iestājāmies pret ēnu ekonomiku veicinošām iedzīvotāju atbalsta aktivitātēm.
- Atbalsts globālo tirgu satricinājuma kontekstā. Sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, panācām Eksporta garantiju programmu pagarināšanu, kā arī eksporta tirgu pārorientēšanas atbalsta programmu, mazinot kara izraisīto negatīvo seku ietekmi uz Latvijas uzņēmumiem.
- Interešu pārstāvības atklātība. Noslēdzām darbu pie interešu pārstāvības atklātības likuma izstrādes, panākot pēc iespējas plašas nevalstiskā sektora iespējas līdzdarboties politikas veidošanā.
2021.GADS
- Minimālās VSAOI. Saistībā ar sākotnēji nepilnīgo minimālo VSAOI sistēmu panācām darba grupas izveidi Finanšu ministrijā, kā rezultātā caurlūkoti vairāki ar minimālo VSAOI sistēmu saistīti jautājumi, tostarp sekmējot maksājumu apmēru paredzamību, paplašinot izņēmuma kategorijas, mazinot administratīvo slogu, kā arī panākot autoratlīdzību režīma termiņa darbības pagarinājumu.
- ES fondu atbalsts Latvijai. Aktīvi strādājot pie Latvijas nacionālā pie Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, panācām būtiskākas finansējuma daļas novirzīšanu uzņēmumu energoefektivitātes un digitalizācijas veicināšanai.
- Uzņēmumu izdevumu samazināšana Covid-19 kontekstā. Mazināts administratīvais slogs atbalsta saņemšanā un paplašināts saņēmēju loks, atbalsta pieejamību nodrošinot jaundibinātiem un strauji augošiem uzņēmumiem. Tāpat panākta attālinātā darba izdevumu neaplikšana ar papildus darba spēka nodokļiem, kā arī darbnespējas lapu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem.
- Latvija 2070. Konferences ietvarā dažādu jomu eksperti nāca klajā ar futuroloģisku skatu uz Latviju teju pēc pusgadsimta, liekot sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem aizdomāties par pasauli, kurā dzīvos nākamās paaudzes, un veidiem, kā mēs varam to ietekmēt.
- VID EDS. LTRK aktivitāšu rezultātā novērstas kļūdas VID EDS publiskajās datu bāzēs, mazinot reputācijas riskus uzņēmumiem saistībā ar neprecīzu informāciju par nodokļu parādiem un to apmēriem.
- Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju jautājumi. Aktīvi strādājot ar politikas veidotājiem sekmējām riskos balstītas pieejas iedzīvināšanu, kā arī skaidrojām gadījumus, kuros administratīvās prasības pārlieku apgrūtina uzņēmumu darbību, kā rezultātā Latvijas uzņēmumi finanšu pakalpojumus izvēlas izmantot citās jurisdikcijās.
- Administratīvi teritoriālā reforma. Pārstāvējām uzņēmēju intereses saistībā ar ATR, panākot uz uzņēmējiem gulstošā administratīvā sloga apmēru, kā arī nodrošinot pēc iespējas vienkāršu pārej uz jauno administratīvi teritoriālo modeli.
- Uzņēmējdarbības vides pilnveidošana. LTRK aktīvas līdzdalības rezultātā pilnveidots Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna koncepts, ieviešot efektīvāku nepieciešamo pasākumu identificēšanas un administrēšanas procesu, aizstājot līdzšinējo politikas plānošanas dokumentu ar digitālu vidi, veidojot atgriezenisko saiti un ļaujot pastāvīgi sekot pasākumu ieviešanas progresam.
- Publiskie iepirkumi. Panācām papildus administratīvo slogu neradošus uzlabojumus publisko iepirkumu likumā, kā arī sekmējām administratīvā sloga mazināšanos elektronisko iepirkumu sistēmā.
2020.GADS
- 2020.gada pavasarī LTRK bija tieši iesaistīta visu atbalsta instrumentu izstrādē, kas tika veidoti, lai sniegtu atbalstu uzņēmumime, kas cietuši no Covid-19 negatīvās ietekmes – dīkstāves atbalsts, eksportējošo uzņēmumu atbalsta instruments, ALTUM finanšu instrumenti apgrozāmo līdzekļu un kredītu garantiju nodrošināšanai
- LTRK kopīgi ar citiem partneriem panāca, ka darba nespējas lapas tiek apmaksātas no valsts budžeta no pirmās līdz trešajai slimības dienai, ja darbiniekam ir respirātorās sistēmas slimības simptomi un darbinieks nosūtīts veikt Covid-19 testu. Šādā veidā tiek mazināta Covid-19 izplatība uzņēmumos un kopumā mazināta vīrusa izplatība, kā arī ietaupīti uzņēmumu līdzekļi, kas var tikt novirzīti citu operatīvo izmaksu segšanai krīzes laikā
- 2020.gada nogalē un 2021. gada janvārī LTRK sadarbībā ar tirdzniecības nozares komersantiem izstrādājusi drošas tirdzniecības prasības, lai varētu atjaunot drošu tirdzniecību, kas stingri regulēta un kontrolēta nodrošina iedzīvotāju brīvu piekļuvi precēm un ļauj komersantiem turpināt ekonomisko darbību
- 2020.gadā LTRK sniedza priekšlikumu un sadarbībā ar partneriem un ekonomikas ministriju izstrādāja augsta līmeņa apmācību programmu starptautiskās konkurētspējas celšanai perspektīviem un eksportējošiem Latvijas uzņēmumiem
- No 2021.gada uzņēmumi varēs kompensēt savu darbinieku izmaksas, kas saistītas ar attālināto darbu neapliekot tos ar algas nodokļiem. LTRK šo priekšlikumu sākotnēji izteica 2020.gada pavasarī, lai veicinātu attālinātā darba īstenošanu un mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību
- 2020.gadā LTRK līdzdarbojās automazgātavu izbūves noteikumu precizēšanā, novēršot jau uzsāktu investīciju projektu nepamatotu pārtraukšanu, tādējādi aizsargājot tiesiski veiktas investīcijas
- Ievērojot LTKR paustos nostāju par DRN palielinājumu, ar 2021.gadu netika ieviesta virkne sākotnēji iecerēto DRN likmju palielinājumu, tādējādi neapgrūtinot uzņēmējus ar papildus finanšu slogu Covid-19 krīzes laikā, kā arī nodrošinot būvmateriālu izstrādei nepieciešamo dabas resursu noieta nesamazināšanos vietējā tirgū
- LTRK panāca, ka 2020.gada vasarā varēja notikt skolēnu nodarbinātības pasākumi, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības noteikumus, lai arī sākotnēji šādu nodarbinātības pasākumu 2020.gadā nebija plānots organizēt s
- Kopš 2020.gada pavasara LTRK divas reizes gadā publicē LTRK Ekonomikas indeksu, kas mēra uzņēmumu pārliecības līmeni par ekonomisko situāciju valstī dažādos aspektos
- 2020.gada augustā LTRK organizēja debates ar Rīgas domes mēra amata kandidātiem un vienojās par kopīgi veicamajiem darbiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai galvaspilsētā. 2020.gada rudenī LTRK jau uzsākusi ciešu sadarbību ar Rīgas mēru un vice-mēriem, lai ieviestu fiksētās aktivitātes un panāktu nepieciešamos uzlabojumus
- 2019. gadā Saeima pieņēma grozījumus Konkurences likumā par valsts un pašvaldību pienākumu nodrošināt godīgu konkurenci un iesaistes uzņēmējdarbībā mazināšanu, kas ilgstoši bijis LTRK redzeslokā un virzīts diskusijām ar politikas veidotājiem. 2020. gadā LTRK Konkurences padomei un publsikā sektora pārstāvjiem sniedza atzinumus par 37 publiskā sektora kapitālsabiedrībām un līdzdalības tajos saglabāšanu un nepieciešamību pārskatīt sniegtos pakalpojumus nodrošinot konkurences neitralitāti. 2020.gada rudenī notika publiska diskusija ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Juri Gaiķi par publiskā sektora dalību uzņēmējdarbībā un 2020.gada nogalē LTRK izveidojusi Konkurences neitralitātes komiteju, kurā specifiski ar biedriem diskutēt par problēmjautājumiem un nepieciešamajiem risinājumiem
- LTRK sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu organizē ikgadējo Ēnu ekonomikas konferenci un aktīvi līdzdarbojas Ēnu ekonomikas pasākumu plāna izstrādē un ieviešanā. 2020. gadā notika jau 10.Ēnu ekonomikas konference un tā plānota arī 2021.gadā.
- LTRK savulaik iniciēja vienotā nodokļu maksāšanas konta izveidi, izmantojot FIFO metodi, kas sāk darboties no 2021. gada 1. janvāra, mazinot administratīvo slogu komersantiem. Vienotajā nodokļu kontā iemaksātā summa automātiski tiek sadalīta atbilstoši nodokļu veidiem pēc principa, ka pirmo sedz senāko saistību – nodokļa pamatsummu, pēc tam nokavējuma naudu, ja tāda ir aprēķināta, bet pēdējo – soda naudu, ja tāda tikusi piemērota.
- LTRK panākusi caurspīdīguma principu ievērošanu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas operatora izvēlē, kā arī līdzdarbojusies citās ar atbildīgu atkritumu apriti saistītos jautājumos
- LTRK ilgstoši atbalstījis mikrouzņēmumu nodokļa režīmu kā formātu, kurā uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību, vienlaikus piedāvājot un atbalstot regulējumā ietvert tādus risinājumus, kas novērš režīma izmantošanu darbaspēka nodokļu optimizācijai. 2020.gadā Saeimā apstiprinātie grozījumi MUN likumā netika atbalstīti no LTRK puses, paužot stingru nostāju, ka piedāvātās izmaiņas būtībā iznīcinās šo mazās uzņēmējdarbības mehānismu
2019.GADS
- 2019. un 2020. gadā budžeta izstrādes procesā un kopumā netiek piedāvātas iniciatīvas, kas paredz nodokļu celšanu, nodrošinot uzņēmējdarbībai nepieciešamo stabilitāti
- 2019. gadā panācām Energoefektivitātes nodevas risinājumu komersantiem, kas bija veikuši energoauditu, pēc termiņa, no viņiem neatkarīgu apstākļu rezultātā, atceļot/ pārnesot energoefektivitātes nodevas maksājumu. 2020.gadā LTRK parasktīja sadarbības memorandu ar ekonomikas ministriju, lai veicinātu energoefektīvitātes principu ieviešanu un paplašināšanu tautsaimniecībā
- 2019.gadā LTRK aktīvi līdzdarbojās diskusijās un priekšlikumu izstrādē, lai Latvija netiktu iekļauta Moneywall “pelēkajā sarakstā” un vienlaikus radītie kontroles un uzraudzības mehānismi un saistītās aktivitātes minimāli palielinātu administratīvo un finanšu slogu uzņēmumiem
- LTRK piedalījusies atbildīgo ministriju darbā, skaidrojot nepieciešamību speciālas komercstrīdu tiesas izveidei, tādējādi nodrošinot ātru un komptentu komercstrīdu izskatīšanu. Ievērojot LTRK identificētos problēmjautājumus, izstrādāts Ekonomisko lietu tiesas komercstrīdu skatīšanas modelis, ko atzinīgi novērtējušas arī starptautiskās organizācijas
- Darba vidē balstītu mācību principa ieviešanas veicinašana, lai nodrošinātu darba tirgus pieprasījumam atbilstoša darbaspēka sagatavošanu. Tieša iesaiste profesijas standartu aktualizēšanā un izstrādē. Konventu izveide profesionālās izglītības iestādēs, lai stiprinātu saiti starp darba tirgu un mācību iestādi reģionā
- 2019. gadā radīts jauns diskusiju formāts ar valdību – Krišjāņa Valdemāra forums, kurā nepastarpināti ar nozaru ministriem un valsts augstāko administrāciju diskutēt par valsts attīstības tendencēm
2018.GADS
- 2018.gadā tika izveidota LTRK Pārtikas komiteja, tādējādi pilnveidojot Latvijas pārtikas nozares spēlētāju iespējas sekmēt pārtikas nozares politikas attīstību. LTRK Pārtikas komiteja veiksmīgi līdzdarbojusies nozares normatīvo aktu izstrādē, vienojusies uzturēt sadarbību ar Eiropas lielāko pārtikas nozares asociāciju Food Drink Europe (FDE) un sekmējusi pārtikas nozares pašregulācijas mehānismu ieviešanu pārtikas satura uzlabošanai
- LTRK 2018.- 2021.gadā iesaistījās tiesiskā regulējuma izstrādē par KYC Utility jeb klientu padziļinātas izpētes rīku, lai nodrošinātu uzņēmēju iespējas ērti veikt sadarbības partneru pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību naudas atmazgāšanas novēršanas standartiem
- Reversais PVN elektronikai, būvniecības pakalpojumiem, to īslaicīgi no 2018.gada līdz 2020.gadam paplašinot uz sadzīves elektroniku, būvmateriāliem, mazināja ēnu ekonomikas īpatsvaru saistītajās nozarēs. Turpinoties diskusijām par PVN izkrāpšanas mazināšanu, 2020.gadā secināts, ka dalītā PVN modeļa pārņemšana Latvijā šobrīd nav lietderīga, ietaupot uzņēmēju resursus saistībā ar PVN sistēmas izmaiņām
- 2018.gadā uzlabota Padziļinātās sadarbības programma, paplašinot gan programmas dalībnieku skaitu, gan iegūstamos labumus programmas dalībniekiem
- Jaunais publiskā iepirkuma likums – iepirkuma plāna sagatavošana un publicēšana gadam, straujāka elektroniskās iepirkumu sistēmas ieviešana
- Ievērojot tostarp LTRK paustās bažas, 2018. gada novembrī valsts prezidents Raimonds Vējonis neizsludināja grozījumus “Darba likumā”, kas paredzētu – gadījumos, kad nozares ģenerālvienošanās paredz minimālo algu, kas ir būtiski lielāka par valstī noteikto, uzņēmēji par virsstundu darbu varēs maksāt mazāk.