Šogad Latvijā svinam divas nozīmīgas jubilejas – 20 gadu līdzdalību NATO un Eiropas Savienībā (ES). Dalība NATO, raugoties no šodienas realitātes, šķiet labākais, kas ar mums varēja notikt. Un tiešām jāuzslavē tie politiķi un ierēdņi, kas savulaik izdarīja visu nepieciešamo, lai Latvija kļūtu par NATO dalībvalsti.
Tās vienmēr ir pretrunīgas debates – vai Latvija izmanto visas iespējas, ko sniedz dalība ES? Krievijas īstenotais asiņainais karš Ukrainā atgādina, ka laikā nepieņemti pareizi lēmumi un izrietoša rīcība līdzi nes nepatīkamas sekas. Kopš iestāšanās ES Latvija ir piedzīvojusi ekonomikas izaugsmi, privāto un publisko investīciju pieaugumu. Tikai ieskatam, Latvijas eksporta apmēri no IKP 2004. gadā bija ap 40%, šobrīd tie ir ap 70% un mēs tiecamies pat pēc lielāka procentuālā devuma tuvākajos gados. Ir loģiski, ka tiek darīts viss, lai ekonomikas izaugsme turpinātos. Jāsaprot, ja esam ekonomiski stipri, labāk spējam noturēties pret citiem negaidītiem satricinājumiem un atbilstoši rūpēties par savas valsts drošību.
Kādēļ ir svarīgi iet balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās? EP deputāti, kas ikdienā atrodas Briselē un Strasbūrā, kopā ar pārējo “Briseles burbuli”, ikdienas vēlētājam visdrīzāk, šķiet, kā tāla, no realitātes atrauta masa, kas neko nezina un nesaprot par valstī notiekošo un, ja tā padomā – tieši neietekmē, manu ikdienas dzīvi. Daudzu ieskatā - būt par EP deputātu ir labi apmaksāts darbs prom no ikdienas politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām problēmām Latvijā, ko drosmīgi risina vietējie politiķi. Bet vai tā tiešām ir?
Šeit arī skaidrāk ieraugāma virkne vispārīgu kļūdu izpratnē un zināšanās par ES institūciju un Eiropas Parlamenta darbību un tā locekļu lomu mūsu katra ikdienā šeit Latvijā. Aptuveni 80% no likumdošanas aktiem, kurus diskutē Saeimas deputāti dažādās komisiju sēdēs, pārspriež ministriju darbinieki un sadarbības, sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, jau ir iepriekš tikuši diskutēti gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Padomes darba grupās, gan dažādos Eiropas Komisijas formātos. Esot reālistam – Saeimas deputāti un Latvijas ierēdņi likumdošanas aktam, kas savu piedzimšanu, pieaugšanu un briedumu piedzīvojis Briselē, Rīgā var labākajā gadījumā iedot minimālas izmaiņas, kas jau iestrādātas kā iespēja nacionālā līmenī izvēlēties no ierobežotām variācijām. Respektīvi, labākajā gadījumā varam izvēlēties krekla krāsu, ne vairs fasonu, materiālu no kā tas šūts un citas nianses. Šajos gadījumos nenoliedzami rodas vēlme pielikt klāt aksesuārus, palielinot nacionāla līmeņa lēmēju nozīmību procesā, tādējādi radot regulējuma uzslāņojumu, kas, protams, rada papildus administratīvo un finanšu slogu visām ieviešanā iesaistītajām pusēm.
Pārstāvot uzņēmēju intereses, man ir svarīgi, ka Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā ir redzami un aktīvi, ideālā gadījumā saprot uzņēmējdarbību un tās specifiku. Eurobarometra[1] aptaujā 40% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka Eiropas Parlamenta darba prioritātei jābūt atbalstam ekonomikai un darbavietu radīšanai. Šobrīd redzam, ka Eiropas uzņēmumi zaudē konkurences priekšrocības globālajos tirgos. Turpinot radot pārmērīgu birokrātisko un finanšu slogu situāciju neuzlabosies. Ir nepieciešamas izmaiņas. Birokrātiskais slogs nav atbilde, ko varam atļauties!
Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācija Eurochambres janvārī publicēja manifestu “Back to the Business 2024-2029”, kurā sniedz redzējumu par nākamā politiskā mandāta prioritātēm un darba uzdevumiem. LTRK Biedru sapulcē aptaujājām biedrus un redzam, ka Latvijas uzņēmumiem ir svarīgas ES sniegtās atbildes uz izaicinājumiem konkurētspējas nodrošināšanā un aizsardzības spēju stiprināšanā.
Mums var nesakrist viedokļi par nākamā Eiropas Parlamenta prioritātēm un darāmajiem darbiem. Dažādām sabiedrības grupām tās atšķiras, svarīgi, ka spējam tās definēt un sadarboties un atrast labāko iespējamo risinājumu. Eurobarometra aptaujā 70% Eiropas Savienības un 57% Latvijas iedzīvotāju ir norādījuši, ka Eiropas Savienības īstenotie pasākumi ietekmē to ikdienas dzīvi. Sanāk, ka Briseles kabineti un gaiteņi nemaz nav tik tāli.
8. jūnijā es iešu balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Es ceru, ka kopā ar mani šajās vēlēšanās piedalīsies vairāk Latvijas pilsoņu kā iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 2019. gadā pie vēlēšanu urnām devās 33,5% no vēlēšanām reģistrētajiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Mana klusā cerība ir, ka šogad - Latvijas dalības Eiropas Savienībā 20 gadu jubilejas gadā - būsim aktīvāki, un pārsniegsim 40% līdzdalības slieksni.
Tādēļ ir svarīgi, ka 8. jūnijā piedalāmies Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Jo ir svarīgi, kas ir tie cilvēki, kas Briselē un Strasbūrā lemj par mūsu nākotni, jo ja to nelemsim mēs paši, kāds cits šo lēmumu pieņems mūsu vietā. Tieši tik vienkārši!
Balso!
Katrīna Zariņa
LTRK Valdes locekle, ārlietu direktore
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekle