Šodien, 12. maijā, Ēnu ekonomikas konferences ietvaros sabiedrībai tika prezentēts jaunais „Valsts iestāžu darba plāna projekts ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.”. Plānā, līdztekus Finanšu ministrijas apkopotajiem priekšlikumiem, iekļauti arī vairāki desmiti uzņēmēju un ekspertu izstrādātu priekšlikumu piecās nozīmīgākajās uzņēmējdarbības vidi ietekmējošajās jomās. Uzņēmēji un eksperti uzsver – ja ēnu ekonomikas mazināšanā vadība rīkosies pēc būtības un beidzot sakārtos arī „neērtās” jomas, ēnu ekonomiku iespējams mazināt daudz straujāk nekā par 1% gadā. Uzreiz pēc konferences plāna projekts tiks iesniegts apstiprināšanai ministru prezidenta vadītās Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes 10.jūnija sēdē.
„Rēķinot no IKP 2015. gadā, 1 ēnu ekonomikas procentpunkts ir ap 75 miljoniem nodokļu ieņēmumu. Ēnu ekonomika pērn bija 21,3%. Tātad – samazinot to uz pusi, mēs iegūtu vairāk nekā 679 veselības aprūpes sakārtošanai nepieciešamos miljonus,” saka Juris Stinka, organizācijas „Business against shadow economy” (BASE) valdes loceklis. „Iepriekšējā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna īstenošanas laikā no 2010.-2013. gadam ēnu ekonomikas īpatsvaru izdevās samazināt par 14%. Arī tagad var sasniegt šādu rezultātu. Vienīgi jāņem vērā, ka stratēģijai jāmainās līdzi apstākļiem, un šobrīd nepieciešami daudz dziļāki un kompleksāki risinājumi, kuru īstenošanai valdībai jāsaņem drosme.”
Kā jau iepriekš uzsvēris dr. Arnis Sauka, viens no „Ēnu indeksa Baltijas valstīs” autoriem un BASE dibinātājiem, ēnu ekonomika skar visas jomas un nozares, tāpēc cīņai pret to jābūt kompleksai. Taču dzīvē līdz šim cīņa pret ēnu ekonomiku bijusi vien Finanšu ministrijas (FM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rūpe, kamēr citas nozaru ministrijas no tā norobežojušās. Līdz ar to ēnu ekonomikas ierobežošanā līdz šim uzsvars likts uz kontroli, kāpinot administratīvo slogu. Tas nerisina problēmu cēloņus un nenes arī gaidīto efektu.
“Lai arī kopš krīzes ēnu ekonomika ir strauji samazinājusies, ļoti nepatīkama aina vērojama tajā, cik uzņēmēji ir apmierināti ar valsts veidoto nodokļu politiku. 2014.gadā nepatiku pret to pauda nedaudz vairāk nekā puse biznesa, taču pērn šis skaitlis jau veidoja 62,2%. Un visdrīzāk, ka šis pieaugums nenotika uz to uzņēmēju rēķina, kuriem līdz šim bija samērā neitrāla attieksme, jo to cilvēku skaits, kuri bija apmierināti ar nodokļu politiku samazinājās no 25,6% līdz 15,5%. Mani šie skaitļi satrauc, jo jau pērn brīdinājām politiķus, ka nedrīkst uzņēmējiem dot solījumus un tos nepildīt, lai nevis samazinātu nodokļus, bet gan palielinātu vai ieviestu jaunus. Cerams, ka jaunā valdība ņems vērā šos rezultātus un nepieņems neapdomīgus un neizdiskutētus lēmumus, veidojot nākamā gada budžetu,” saka Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs.
Kopumā uzņēmēji, LTRK un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedri iesniedza vairāk nekā 80 priekšlikumus. BASE, LTRK un LDDK ekspertu darba grupa veica to apstrādi, iegūstot teju 30 kvalitatīvus priekšlikumus piecās uzņēmējdarbības vidi ietekmējošajās jomās. To apkopojumu, lūdzu, skatiet preses relīzes Pielikumā 3. lpp. Savukārt pilnu „Valsts iestāžu darba plāna projektu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.” atradīsiet te: ej.uz/Priekšlikumi
Jāuzsver, ka daļai plānā iekļauto aktivitāšu, t.sk. uzņēmēju virzīto, īpaši ar nodokļu mazināšanu saistīto, priekšlikumu pirms to ieviešanas ir būtiski veikt dziļāku izpēti. Tāpat svarīgi ir arī izstrādāt mehānismu ēnu ekonomikas plānā iekļauto aktivitāšu ietekmes mērīšanai. Plāns ir atvērts dokuments - ēnu ekonomika un tās problēmjautājumi plāna īstenošanas laikā var mainīties, un uz to jāspēj reaģēt arī vidējā termiņā.
Fona informācija
Pirmais un līdz šim vienīgais ēnu ekonomikas plāns īstenots laikā no 2010.-2013. gadam. Jauna plāna nepieciešamība gan valdībā, gan uzņēmēju vidē tiek uzsvērta jau vairākus gadus. Šā gada janvārī ministru prezidenta vadītā Ēnu ekonomikas apkarošanas padome skatīja Finanšu ministrijas sagatavoto „Valsts iestāžu darba plāna projektu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.”. Taču uzņēmēji to neatbalstīja, minot, ka tas ir nepilnīgs, nerisina aktuālās ar ēnu ekonomikas cēloņiem saistītās problēmas, kā arī rada papildus administratīvo slogu. Tāpēc ministru prezidente Laimdota Straujuma uzdeva darbu pie plāna turpināt līdz maijam. Laikā no janvāra līdz Ēnu ekonomikas konferencei, iespējams, līdz šim plašākajā sadarbībā starp uzņēmēju organizācijām un valsts iestādēm savus priekšlikumus plāna papildināšanai iesnieguši gan uzņēmēji, gan nozaru ministrijas. Jaunā plāna projektu premjera vadītajā darba grupā plānots skatīt 10.jūnijā.
Pētījums „Ēnu ekonomikas indekssBaltijas valstīs 2009.–2015.”Dr. Arnis Sauka
PIELIKUMS Nr. 1
„Valsts iestāžu darba plāna projekts
ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.”
APSKATS
- 1. Uzlabojumi nodokļu politikā.
Esošā nodokļu politika, īpaši darba samaksas jomā, ir viens no galvenajiem iemesliem, ko kā argumentu izvēlei atrasties pelēkās ekonomikas zonā min uzņēmēji. Tāpēc plānā iekļauti priekšlikumi:
- nodokļu sloga pārnešanai no darbaspēka, kas ir viens no konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem, uz patēriņu un īpašumu,
- sasaistīt nomaksātos nodokļus ar saņemtajiem valsts pakalpojumiem,
- sakārtot nodokļu sistēmu jomās, kur tā nedarbojas.
Piemēram, pārskatīt Valsts Sociālās Apdrošināšanas Obligāto Iemaksu (VSAOI), kas veido lielāko daļu no darbaspēka nodokļu sloga, sistēmu, un, sākot ar 2017. gadu, ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, atcelt akcīzes nodokli kafijai, piemērot fiksētu ikmēneša nodokli taksometriem, ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību visās jomās, kur to pieļauj ES likumdošana, atbrīvot no UIN reinvestēto peļņu maziem un vidējiem uzņēmumiem u.c..
- 2. Administratīvā sloga mazināšana.
Vēl viens visbiežāk uzņēmēju minētais cēlonis lēmumam “aiziet” ēnu ekonomikā. Komplicēto prasību izpētei un izpildei jāalgo papildu darbinieki un jātērē papildu resursi. Tāpēc plānā tiek paredzēts:
- veikt auditu un atteikties no nepamatotām, bieži neloģiskām un pat pretrunīgām prasībām,
- nodrošināt augstu valsts aparāta servisu nodokļu iekasēšanā,
- izmantot mūsdienīgus risinājumus – IT.
Piemēram, ieviest „viena loga” principu valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī ieviest vienotā konta koncepciju pēc Igaunijas parauga, kur nodokļu maksātājs visus nodokļu maksājumus iemaksā vienā kontā, no kura VID atskaita katram nodoklim pienākošo summu noteiktā termiņā.
Sadaļai ārkārtīgi liels potenciāls, nepieciešama plaša valsts iestāžu iesaiste un sadarbība, lai novērstu dublēšanos.
- 3. Efektīvs valsts līdzekļu izlietojums un korupcijas mazināšana.
Uzņēmēji uzskata, ka valsts kontrolējošo iestāžu darba rezultāta kontrole nav apmierinoša. Piemēram, Valsts Kontrole regulāri ziņo par liela mēroga pārkāpumiem valsts un pašvaldību iestādēs, taču informācijas par sekām nav. Tāpat indekss apliecina, ka valsts iepirkumos tiek maksāti „kukuļi” virs 10% no summas. Tāpēc uzņēmēji rosina:
- pārskatīt valsts kontrolējošo iestāžu darba efektivitāti un ieviest reālu darba rezultātu kontroli;
- novērst korupciju veicinošos faktorus valsts iepirkumos.
Piemēram, pārskatīt Valsts Kontroles lomu un pilnvaras, lai nodrošinātu, ka kontrolējamās iestādes atbild par konstatētajiem pārkāpumiem, ieviest elektronisko sistēmu visiem iepirkumiem, arī tā saucamajiem zemsliekšņa iepirkumiem, atrisināt KNAB personālvadības problēmas un nodrošināt efektīvu tā darbību korupcijas apkarošanā.
- 4. Efektīva kontrole un sodu piemērošana.
Līdzīgi kā valsts un pašvaldību amatpersonu, arī privātā sektora pārkāpēju sodīšana nenorit efektīvi. Ik gadu VID rosina vairākus simtus krimināllietu, kuru izmeklēšanā tiek ieguldīts apjomīgs darbs. Taču statistikas dati (Tiesu informācijas sistēmas pārskats “Notiesāto personu skaits”), ka tiesu praksē par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un krāpšanu (t.sk. ar nodokļiem) reāla brīvības atņemšana un papildsodi ir piemērojami ārkārtīgi retos gadījumos, bet naudas sods tiek noteikts tuvu panta sankcijā paredzētajai minimālajai soda robežai. Tas nozīmē, ka pēc tiesnešu un prokuroru domām, šis noziegums ir daudz mazāk kaitīgs nekā to uzskatījis likumdevējs.
Tāpēc uzņēmēji uzskata, ka:
- jāpārskata un jāsakārto valsts iestāžu kapacitātes, atbildības un darba samaksas sistēmas;
- jānodrošina efektīva adekvātu sodu piemērošana par atklātajiem pārkāpumiem;
Piemēram, jāefektivizē tiesu darbība un kriminālatbildības piemērošana par krāpšanu nodokļu jomā, jāievieš mediācija nodokļu strīdu risināšanai un jāpārskata soda naudas un nokavējuma naudas sistēma, jālikvidē PVN krāpšanas sistēmas auto tirdzniecības nozarē.
- 5. Uzņēmēju un sabiedrības iesaiste.
Ēnu ekonomikas indeksā no gada uz gadu kā viens no ēnu ekonomikas cēloņiem tiek minēta īpaši augsta sabiedrības tolerance pret to. Tāpat valstiskā mērogā attieksmes atšķirības pret „puspelēkiem” un „baltiem” uzņēmumiem nav izteiktas. Uzņēmēji uzskata, ka izmaiņas dabiskā ceļā šajā jomā veidosies ilgi, tāpēc tās nepieciešams mērķtiecīgi veicināt:
- valstij jāizstrādā motivācijas programma uzņēmējiem būt godīgiem un maksāt nodokļus;
- valstij jānodrošina iespēja tām nozarēm, kas to vēlas, ieviest pašregulāciju;
- valstij un uzņēmumiem jāīsteno kopīgs darbs sabiedrības izglītošanā. Uzņēmēji ar savām zināšanām, resursiem un pozicionējumu spēj labāk uzrunāt iedzīvotājus par nodokļu tēmām nekā valsts, kas nodokļus iekasē.
Piemēram, jāpārskata Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) kritēriji, paplašinot potenciālo dalībnieku loku, jāpaplašina PSP priekšrocību klāsts, jāizvērtē nepieciešamība uzlikt papildus pienākumus PSP dalībniekiem, kas mazinātu nodokļu samaksas riskus gan viņiem pašiem, gan to sadarbības partneriem, jāpopularizē PSP un tās dalībnieki sabiedrībā.
Uzziņai
Uzņēmēju priekšlikumu apkopošanu sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju, kā arī to kvalitatīvu apstrādi un iesniegšanu Finanšu ministrijā iekļaušanai „Valsts iestāžu darba plāna projektā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.” organizēja NVO „Business against shadow economy” (BASE). BASE dibināta 2015. gada novembrī un apvieno vadošus akadēmiskās un uzņēmējdarbības vides ekspertus ar mērķi nodrošināt trūkstošo intelektuālo kapacitāti ēnu ekonomikas ierobežošanai, t.sk. piedāvājot efektīvus risinājumus un veicot nepieciešamos pētījumus.